Sineiras ceļš

Es tevi redzu. Manī ir gaisma, spilgta un nesaudzīga. 

Sievišķais pirmsākums.

Mans skatiens sniedzas cauri tavām bailēm un ēnām, tava prāta radītajām konstrukcijām.

Es redzu tevi tādu, kāds tu varētu būt.

Es skatos tev cauri un redzu tavu pirmatnējo spēku. 

Tas rada un nes iznīcību. 

Varas un asiņu garša tam ir.

Tu baidies no sava spēka. 

No manas gaismas arī tu baidies - tajā kā spogulī tu ieraugi savu ēnu, kurai tev jāpārkāpj pāri, lai pārvērstos no kaķēna par lauvu.

Tomēr tu zini, ka tev jāiet uz priekšu, jo apstāšanās tā - ir nāve.

Lai pārdzimtu, ir jānokāpj tumsā.